Viisodat rávká, jallodat oalgguha
Viisodat lea huksen alccesis viesu,
son lea fearran iežas čieža bácci.
Son lea njuovvan njuovvanomiidis,
seaguhan viinni, láhčán beavddi
ja vuolggahan bálvánieiddaidis
čuorvut gávpoga dieváin:
“Leatgo don dáidemeahttun?
Boađe dalle deike!”
Jierpmehemiide son dadjá:
“Bohtet, borret mu láibbi,
juhket viinni
maid mun ieš lean seaguhan!
Jávkadehket dáidemeahttunvuođa,
de dii oažžubehtet eallit,
vádjolehket jierpmi geainnu
njuolga ovddos.”
Dat gii ráŋgu bilkideaddji,
hiddjiduvvo,
gii cuiggoda ipmilmeahttuma,
bealkkahallá.
Ale cuiggot bilkideaddji,
dasgo dalle son vašuha du,
cuiggot viisses olbmo,
de son ráhkista du.
Neavvo viisses olbmo,
de son viisu ain,
oahpat vanhurskása,
de son oahppá lasi.
Hearrá ballu lea viissisvuođa álgu,
Basi dovdamuš lea ipmárdus.
Mun attán dutnje ollu beivviid,
mun lasihan dutnje eallinjagiid.
Jos don leat viissis,
de du viisodat šaddá dutnje ávkin,
jos bilkidat, de don gillát das ieš.
Jallavuohta lea mášohis nisson,
gehppesmielat ja jierpmeheapme.
Son čohkká iežas viesu uvssa guoras,
su stuollu lea bajimusas gávpogis.
Son čuorvu daidda
geat vázzet meattá,
daidda geat vádjolit geainnuset
njuolga ovddos:
“Leatgo don dáidemeahttun?
Boađe dalle deike!”
Jierpmeheapmái son dadjá:
“Suoláduvvon čáhci lea njálggat,
čiegus láibi lea ásppas.”
Muhto nubbi ii dieđe
ahte das orrot jámežat,
ahte nissona guossit
mannet jábmiidáimmu čieŋalvuhtii.